Rehabilitācijas nodaļa

Valsts SIA ”Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca” Rehabilitācijas nodaļā tiek piedāvāti sekojoši pakalpojumi:

 

-    Psihologa konsultācijas
-    Fizioterapija
-    Masāža
-    Ergoterapija
-    Mākslas jeb ART-terapija (māla apstrāde, zīmēšana, smilšu terapija, darbs ar polimēra plastiku, filcēšana, darbs ar miltiem un sāli)
-    Kustību terapija ( horeogrāfija)
-    Mūzikas terapija
-    Floristika
-    Specializētās darbnīcas ( šūšanas studija, rokdarbu studija, darbs ar kartonu (kārbiņu izgatavošana un noformēšana), koka apstrāde (rāmīšu izgatavošana).

Minētajā piedāvājumā būtiski ir atzīmēt, ka dienas centra klientiem tiek sniegta psihiatriskā un sociālā rehabilitācija, ko veic profesionāļu komanda.

Nozīmīgākās metodes, ar kuru palīdzību šis darbs tiek īstenots, paredz klienta veiksmīgai funkcionēšanai nepieciešamo prasmju attīstīšanu vai to resursu attīstīšanu, kas ir nepieciešami, lai uzturētu vai nostiprinātu klienta pašreizējo funkcionēšanas līmeni vai klientu atgrieztu sabiedrībā.
Termins „rehabilitācija” atspoguļo to, ka uzmanības centrā ir uzlabota pacienta funkcionēšana noteiktā vidē. Sociālā rehabilitācija ir palīdzības veids, ko veic profesionāļu komanda, kas veicina:

- Sociālo prasmju atjaunošanu un uzlabošanu,
- Sociālā statusa atgūšanu,
- Integrāciju sabiedrībā.

Sociālo prasmju atjaunošana un attīstīšana veicina sociālo integrāciju.
Rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem svarīgi veidot tādas attiecības ar pakalpojumu saņēmēju, kas balstās uz uzticību, cieņu un savstarpējo sapratni. Speciālisti piedāvā pacientiem iespēju pilnveidot patstāvīgās dzīves prasmes, nodrošinot resursus, apstākļus un vidi. Personai ir izvēle, cik aktīvi un pilnvērtīgi piedalīties rehabilitācijas procesā.

Psihologs - speciālists ar padziļinātām zināšanām par cilvēku, cilvēka uzvedību, jūtu pasauli, domāšanas veidu, uzvedību un attiecībām ar citiem cilvēkiem. Psihologs parasti konsultē neskaidru jautājumu vai dzīves grūtību gadījumā, kuras visbiežāk ir īslaicīgas un saistītas ar tagadnē notiekošo. Psiholoģiskajā konsultēšanā ietilpst arī krīzes situācijas. Psiholoģiskā palīdzība tiek sniegta garīgo, emocionālo, uzvedības traucējumu un citu psiholoģisko problēmu gadījumā.

Vairumā gadījumu psiholoģiskā konsultēšana ir īslaicīga un orientējas uz konkrēto aktuālo grūtību, neveicot padziļinātu ieskatu cilvēka personībā un dzīvē.

Psihologs konsultē (konsultēšana vērsta uz traucējumu izpratni, mazināšanu, novēršanu, kā arī resursu atklāšanu un pilnveidošana), veic psiholoģisko izpēti un sagatavo atzinumus. Tiek veikti:

1. Psihodiagnostika, psiholoģiskie slēdzieni. Psihologa rekomendāciju izstrādāšana turpmākam rehabilitācijas darbam.
2. Individuālas konsultācijas un konsultēšana – lai palīdzētu klientiem risināt psiholoģiskas (iekšējas un starp personiskas) problēmas.
3. Darbs ar treniņgrupām:
    - Emocionālās kompetences treniņš
    - Relaksējošas nodarbības ar videofragmentu izmantošanu  
    - Kognitīvo funkciju un sociālās adaptācijas iemaņu treniņš.

Fizioterapija – kustību terapijas metode, kas ietver: ārstniecisko fizkultūru, masāžu, manuālo terapiju, fizikālo terapiju.

Ārstnieciskā fizkultūra – tā ir ārstniecības, profilakses un medicīniskās rehabilitācijas kopums, kas pielieto speciāli atlasītus un metodiski izstrādātus fiziskos vingrinājumus. Fizisko vingrinājumu ārstnieciskās darbības pamatā ir stingri dozēts noslogojums, pielietojams slimiem un novājinātiem cilvēkiem.

Masāža – mehānisko un reflektoro paņēmienu kopums, kas iedarbojas uz cilvēka audiem un orgāniem, veicot spiediena, trīšanas, vibrācijas kustības uz cilvēka ķermeņa. Masāža veic atslābinošu vai uzbudinošu iedarbību uz organismu, ar ko arī uzlabo visu fizioloģisko sistēmu darbību.

Manuālā terapija – tā ir ārstnieciska rakstura speciālu rokas paņēmienu sistēma, kas ļauj risināt problēmas saistītas ar mugurkaula, locītavu, muskuļu un saišu aparātu.

Fizikalā terapija – tās mērķis ir veselības uzlabošana un veselības veicināšana. Fizikālās terapijas faktori iedarbojas uz organismu caur ādu, elpošanas ceļiem, audiem un orgāniem, kā rezultātā:
•    samazinās sāpes,
•    mazinās iekaisums,
•    normalizējas orgānu traucētās funkcijas,
•    paaugstinās organisma pretestības spējas.

Ergoterapija ir viena no rehabilitācijas nozarēm, kas veicina personas iesaistīšanos sev nozīmīgās ikdienas nodarbēs, tādējādi veicinot neatkarību, veselību un labklājību. Ergoterapijas galvenais mērķis – veicināt indivīda veselību un neatkarību jebkuros dzīves apstākļos.

Ergoterapeits ir kvalificēta ārstniecības persona (funkcionālais speciālists) ar augstāko izglītību, kurš piedalās pacienta ārstniecības, rehabilitācijas un sociālās aprūpes procesā. Ergoterapeits savā darbā izmanto zināšanas par aktivitāti un tās disfunkciju, pielieto mērķtiecīgu aktivitāti, lai aizkavētu mazspējas vai nespējas rašanos un attīstītu indivīda neatkarību ikdienā. Ergoterapeits arī rosina cilvēku adaptēties jaunos apstākļos, un, izmantojot aktivitāti kā terapeitisku aģentu, mazina cilvēka fizisko vai garīgo disfunkciju.

Mākslas terapija ir cilvēka dvēseles, emociju, domu, pārdzīvojumu un jūtu atspoguļošana mākslas formā, kas ir iekšējs, dziļi dziedinošs process terapeitiskā nozīmē ar mērķi harmonizēt fizisko, psihisko un emocionālo kopveselumu.  Tātad - māksla ar terapeitiskiem līdzekļiem palīdz atveseļoties no emocionāliem pārdzīvojumiem, krīzēm, psihiskiem, sociāliem un attiecību konfliktiem, veicina personības  pašizpratni un pašizaugsmi, attīsta pārvarēšanas prasmes dažādās grūtību pakāpēs. Mākslas terapijā izmanto medicīniskas, psihoterapeitiskas un mākslas koncepcijas, lai radošā veidā izpaustu jūtas, domas, emocijas un iekšējus pārdzīvojumus.

Mākslas terapijas process notiek profesionāla mākslas terapeita klātbūtnē un tā rezultātā iespējams atvieglot dažādus hroniskus stāvokļus, uzlabot un paātrināt ārstēšanās un izveseļošanās procesu, atrisināt samilzušas dzīves problēmas, atbrīvoties no stresa un pārvarēt šķēršļus. Māksla attīsta radošumu, atbrīvo, paceļ un harmonizē, ļaujot ieraudzīt jaunas iespējas un resursus savā personīgajā izaugsmē. Ar daudzveidīgiem mākslas materiāliem, tehnikām un uzdevumiem iespējams dziļāk piekļūt zemapziņai un sekmēt emociju un jūtu izpaušanu. Mākslas terapija notiek individuāli un grupās.

Darbs ar mālu mākslas terapijā paredz intensīvu taustes pieredzi. Tiek iesaistīti pirksti, plaukstas, veicot daudzveidīgas kustības – saspiešanu, mīcīšanu, dauzīšanu, rullēšanu, duršanu, saplacināšanu utt. Tāpēc mākslas terapijā mālu var veiksmīgi izmantot, lai stiprinātu sajūtu un motorās funkcijas. Ķermeniskās kustības darbā ar mālu piedāvā plašas iespējas neverbālai komunikācijai, palīdz izpaust emocijas, atbrīvoties no emocionālās spriedzes. Māls ir padevīgs, tas ir viegli pārveidojams, ļaujas gan radīšanai, gan iznīcināšanai. Tādēļ māls mākslas terapijā bieži tiek izmantots arī nepatīkamo jūtu izpētei.

Veidošana ar mālu:
* Attīsta un atjauno pirkstu veiklību.
* Attīsta telpisko domāšanu un izpratni par formu.
* Trenē uzmanību un pacietību.
* Paaugstina spēju koncentrēties.
* Attīsta radošumu un spēju runāt mākslas valodā, u.c.
Klientam vai pacientam nav nepieciešama iepriekšējā pieredze vai prasmes mākslā, uzdevums nav radīt estētisku darbu, bet gan savu izjūtu attēlojumu.

Mūzikas terapija - ir viena no mākslu terapijas specializācijām, kurā klienti vai pacienti daudzveidīgo veselības un sociālo problēmu risināšanai un pārvarēšanai individuāli vai grupā terapeitiskās vides un terapeitisko attiecību kontekstā izmanto mūziku un tās izteiksmes līdzekļus, muzicēšanas tehnikas un darbības domu, priekšstatu, pārdzīvojumu, jūtu, emociju, vajadzību, problēmu izpausmei un refleksijai, lai nonāktu pie izmaiņām emocionālajā stāvoklī un domāšanas veidā, pie pilnīgākas fiziskas, emocionālas, sociālas integrācijas.

Ir pasīvā (receptīvā) un aktīvā (radošā) mūzikas terapija. Pasīvās mūzikas terapijas laikā pacientam mūzika tiek atskaņota, aktīvajā mūzikas terapijā viņš dzied un muzicē pats vai/un kopā ar terapeitu. Visbiežāk lietotās mūzikas terapijas tehnikas ir speciālas, klienta vajadzībām piemērotas:
•    mūzikas klausīšanās,
•    vokālas un instrumentālas improvizācijas,
•    kustības.

Bērniem mūzikas terapija palīdzēs pie uzvedības, koncentrēšanās spēju traucējumiem, piemēram, hiperaktīvi bērni vai bērni ar autisma pazīmēm, emocionāli nestabili, agresīvi vai depresīvi bērni ar mūzikas terapijas palīdzību iemācās sevi izpaust sociāli adekvātā veidā, vairs nenodarot pāri sev un citiem.

Deju un kustību terapija ir mākslas terapijas veids, kas izmanto kustību, lai uzlabotu fizisko, emocionālo, kognitīvo (uztvere, atmiņa, domāšana) un sociālo veselību. Deju un kustības terapijas procesā, atšķirībā no dejošanas un fizioterapijas, nozīme ir fiziskā un emocionālā aspekta sintēzei. Ar dažādu ķermeņa tehniku palīdzību iespējams apzināties saikni starp emocijām, prātu un ķermeņa sajūtām. Šī pieredze var kļūt par tiltu uz personiskām atklāsmēm un jaunām idejām.

Ko var iegūt no deju un kustību terapijas?

- Paaugstināt pašvērtējumu, sevis apzināšanos un personīgo autonomiju
- Pilnveidot, uzlabot ķermeņa paštēlu, veicināt sevis pieņemšanu
- Pieredzēt domāšanas, jūtu un darbības saistību
- Izpaust un iemācīties tikt galā ar pārāk intensīvām domām un jūtām
- Mazināt stresu
- Nonākt kontaktā ar iekšējiem resursiem un savu radošo potenciālu
-Izpētīt eksistenciālos jautājumus (dzīves jēga, izvēle, atbildība u.c.)
-Pilnveidot komunikācijas iemaņas, attīstīt uzticēšanos attiecībās
-Pārbaudīt savu ietekmi attiecībās ar citiem
-Saņemt atbalstu, atgriezenisko saiti no grupas dalībniekiem
-Sniegt atbalstu citiem, dalīties pārdzīvojumā ar grupas dalībniekiem

Darba terapijas pamatā ir darba ārstnieciskā iedarbība uz klienta psihisko stāvokli, organisma vispārējo tonusu, vielmaiņu u.c. Darba terapija saistīta ar noteiktiem radoša darba elementiem, cilvēka vērtības apziņas celšanos. Bez ārstnieciskās iedarbības darba terapijai ir nozīme arī jaunu darba iemaņu iegūšanā, lai varētu veikt kādu derīgu darbu, ja iepriekšējās darbaspējas slimības vai traumas dēļ zudušas. Darba terapijas veidi ir atkarīgi no cilvēka veselības stāvokļa. Lokālu funkcionālu traucējumu gadījumā (kustību ierobežojumi pēc traumas, operācijas, iekaisuma u.c.) lieto darba terapijas veidus, kas prasa atsevišķu muskuļu grupu darbu, palielina kustību apjomu (kokapstrāde, zāģēšana, iesiešana, izšūšana, adīšana utt.).