Vēsture

No arhīva datiem ir zināms, ka slimnīca tika atvērta 1924.gada  26.oktobrī. Sākumā tā tika izvietota koka ēkās, taču drīz tās kļuva par šaurām un slimnīca tika pārcelta uz trīsstāvu ēku slimnīcas korpusos. Pirmajā slimnīcas pastāvēšanas gadā slimnīcā atradās 54 pacienti, bet pēc  10  gadiem, tas  ir  1934.gadā, Daugavpils  Valsts  psihoneiroloģiskā  slimnīca  tika uzskatīta  par  pašu  lielāko  slimnīcu  Latvijā, tajā  ārstējās  658 pacienti. Tie bija pārsvarā maksātnespējīgi sociāli bīstami pacienti. Slimnīcā strādāja 7 ārsti, 14 medmāsas, 64 sanitāri un 56 aprūpētāji. Slimnīcā bija 13 nodaļas, tajā skaitā arī bērnu nodaļa. 10 gadu laikā no slimnīcas tika izrakstīti 2308 pacienti, t.i. divas  reizes  mazāk  nekā  izrakstīto pacientu skaits gada laikā mūsdienās, taču  letalitāte  bija  13,1%, kas  ir  10  reizes  vairāk nekā mūsdienās. 58,6%  tika izrakstīti no slimnīcas ar nozīmīgām  garīgās veselības stāvokļa uzlabošanās pazīmēm, daudzi pacienti izveseļojās pilnībā. Tika reģistrēti 4326 personāla nelaimes gadījumi, aprūpējot pacientus, tai skaitā 117 nelaimes gadījumi, kas bija saistīti ar  ārstiem.   Pašlaik, kā  zināms, šie  gadījumi  ir  reti. Interesanti atzīmēt, ka minētajos gados slimnīcā uzskaitīja sāls patēriņu, produktu daudzumu, kas tika izmantots ēdināšanai. Tā 10 gadu laikā slimnīca izmantoja ēdināšanai 20325 kg sāls. 1941.gadā slimnīca  tika  likvidēta, un  760  pacienti, tai  skaitā  60  bērni, tika nošauti Aglonā.

1946.gada 4.decembrī slimnīca tika atvērta vēlreiz, kā Republikāniskā  psihiatriskā slimnīca  ar  300  gultas  vietām  un  190  apkalpojošā  personāla  vienībām, tai  skaitā  14  ārstiem, 33  medmāsām, 86  sanitāriem.

         

1924.g. 26.oktobris - atvērta Daugavpils psihiatriskā slimnīca

1941.g.- slimnīca tiek pārvietota uz Aglonu

1946.g. - atjaunota slimnīcas darbība kā republikāniskā psihiatriskā slimnīca ar 300 gultas vietām un 190 apkalpojošā personāla vienībām, t. sk. 14 ārstiem, 33 medmāsām, 86 sanitāriem

1953.g. - mainīts iekšējais telpu plānojums

1955.g. - uzcelta jauna virtuve

1955.g. - atvērta slimnīcas bibliotēka

1958.g. - pašu spēkiem tiek uzcelta veļas mazgāšanas ēka, labiekārtots parks, dārzs, uzceltas siltumnīcas, noasfaltēta teritorija

1961.g. - uzsākta slimnieku rehabilitācija

1962.g. - ārstniecisko ražošanas darbnīcu atvēršana

1963.g. - dibināta dispansera nodaļa

1968.g. - pirmo reizi republikā vienā no slimnīcas nodaļām tika ieviests atvērto durvju režīms

1972.g. - dienas stacionāra atvēršana

1978.g. - tika organizēts rehabilitācijas centrs

1986.g. - slimnīcas vajadzībām tiek pievienots 2.korpuss, notiek nodaļu reorganizācija un paplašināšana, atver jaunas nodaļas

1989.g. - tika organizēts geriatriskais centrs, kā arī tika atvērta 10.nodaļa, kur tika piedāvāti maksas aprūpes pakalpojumi

1996.g. - atvērta bērnu nodaļa un dienas aizņemtības centrs

2000.g. - VSIA„DPNS" klīniski diagnostiskā laboratorija saņēma pirmo Latvijas Republikas Veselības ministrijas sertifikātu

2005.g. - dispansera nodaļa tika sertificēta un saņēma pirmo sertifikātu Republikā šāda tipa iestādēm

2006.g. - uzbūvēts 3. korpuss, kurā atklāj sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju

2007.g. - atvērts 4. korpuss

2008.g. 22. decembrī un 2009. g. 10. decembrī pabeigta 1. korpusa un 2. korpusa renovācija

2008.g. - slimnīcas garāžu renovācija

2010.g. - jaunās Ambulatorās psihiskās veselības aprūpes nodaļas ēkas atvēršana

2011.g. – jaunā pārtikas bloka atklāšana

2011.g. – grāmatvedības ēkas, veļas mazgātavas un laboratorijas renovācija

2011.g. - Daugavpils psihoneiroloģiskās slimnīcas laboratorija saņēma „Quality Control Service"sertifikātu

2011.g. - Rehabilitācijas nodaļas ēkas renovācija

2012.g. - Labklājības ministrijā reģistrētas Darbnīcas pacientu nodarbinātībai ar garīgās veselības traucējumiem

2012.g. - slimnīca saņēma Kvalitātes vadības balvu

2013.g. - slimnīca ieguva Gada balvu medicīnā nominācijā „Gada slimnīca"

2014.g. - slimnīca par ilggadēju, godprātīgu un radošu darbu saņēma Daugavpils pašvaldības Gada balvu un novērtējumu ZELTA LILIJA nominācijā VESELĪBAS APRŪPE UN SOCIĀLĀ PALĪDZĪBA”