Pētījumu Latvijā trūkst, taču ASV izpētītais par mentālo veselību darbā vēsta, ka 76% pilnas slodzes strādājošo pagājušā gada laikā piedzīvojuši mentālās veselības sarežģījumus. Visbiežākie simptomi ir izdegšana, depresija un trauksme, ar ko darbinieki dažkārt sirgst pat ilgāk nekā gadu.

Covid–19 pandēmija nav nākusi par labu lielākajai daļai no mums, bet jo īpaši skārusi mediķus - to pierāda arī pētījums, ko veikuši kolēģi no RSU Psihosomatikas klīnikas Pētījuma dati par 2020. gadu rāda, ka  veselības aprūpes speciālistiem Latvijā - depresijas simptomi ir 24,8 %  aptaujas dalībnieku, trauksmes spektra simptomi - 17,2 %.

Ģimenes ārstiem ir augstāks gan depresijas, gan trauksmes rādītājs, salīdzinot ar kolēģiem slimnīcās ( 32,8% pret 19,4% un 27,1% prêt 10,3%). Pie kam strādāšana ilgāk par 48 stundām  nedēļā tiek saistīta ar augstāku risku depresijas un trauksmes attīstībai.

Savukārt 2021. gada dati rāda, ka laika gaitā gan depresijas, gan trauksmes rādītāji diemžēl tikai aug. Pīķis tika uzrādīts 2021. gada pētījuma ceturtajā kārtā: depresijas simptomu īpatsvars Latvijas mediķiem sasniedza 43 %, trauksmes simptomi - 29 %. (Valaine L, Ancane G, Utināns A, Briģis Ģ. Mental Health and Associated Demographic and Occupational Factors among Health Care Workers during the COVID-19 Pandemic in Latvia. Medicina, 2021; 57. 1381. 10.3390/medicina57121381.)

Nesenā eksperimentā ASV pierādīts, ka pat ļoti īsi fiziskās slodzes periodi pozitīvi ietekmē veselību kopumā t.sk. arī mentālo veselību kā arī  mazina sēdoša dzīvesveida kaitīgo iedarbību. Eksperimenta laikā adipoziem cilvēkiem bija jāsēž deviņas stundas (līdzīgi kā biroja tipa darbā), bet reizi stundā vajadzēja piecelties, ātri uzkāpt stāvu augstāk un atgriezties. Parasti šī aktivitāte ilga ne vairāk kā minūti. Eksperimenta beigās pētījuma dalībniekiem veica asins analīzes un noskaidroja, ka šādas pat īsas slodzes pauzes pozitīvi ietekmē taukskābju un insulīna vielmaiņu (Rafei H, et al. Metabolic Effect of Breaking Up Prolonged Sitting with Stair Climbing Exercise Snacks. Med Sci Sports Exerc, 2021; 53(1): 150-158.)

Tāpēc  īpaši būtiski ir pievērst uzmanību ikdienas aktivitatēm, apzināt  vai pilnvērtīgi tiek pavadīts brīvais laiks, rosināt sevi laiku aizpildīt ar fiziskām aktivitatēm, bet nepieciešamības gadījumā  izmantot  DPNS piedāvātos psiholoģiskās palīdzības rīkus (apmeklēt psihologa individuālās konsultācijas, apmeklēt   psihoemocionālās veselības veicināšanas seminārus-treniņus).

Pastaigas ir lielā mērā nenovērtēts fizisko aktivitāšu veids. Sagaidot pavasari, dosimies pastaigās dabā, elposim svaigo, īpašo pavasara gaisu un  uzlabosim pašsajūtu, tādējādi atbrīvosimies no  stresa, aizkaitinājuma, noguruma.  Staigāsim un saņemsim daudz  ieguvumu, ko var sniegt parasta pastaiga.

10 padomi, kā savu dzīvi padarīt fiziski aktīvu, vienlaikus  uzlabojot mentālo veselību

Ļoti bieži uzskatām, ka fiziskās aktivitātes ir kas tāds, kam obligāti nepieciešams inventārs, treneris un sporta zāle. Taču šie desmit ieteikumi skaidri parāda, cik ļoti dažādas mēdz būt fiziskās aktivitātes un cik daudz ir triku, lai sāktu regulāri kustēties ( WHO. Global recommendation on physical activity for health, 2010.)

1. Izveidojiet ieradumu būt fiziski aktīvam. Uzlieciet atgādinājumu telefonā, vingrojiet, kamēr gaidāt, kad tējkannā uzsils ūdens, vai kamēr tiek raidīta reklāma. Ļoti viegli sev kaut ko apsolīt un neturēt vārdu, aizbildinoties, ka esat aizņemts, bet rīt jau nu gan noteikti! Tāpēc fiziskās aktivitātes jāplāno tāpat  kā darba darīšanas un privātā dzīve. Ierakstiet kalendārā, telefonā, plānotājā.
2. Pusdienu pauzē pastaigājieties. Tiklīdz rodas iespēja, dodieties ārā. Auto atstājiet tālāk no darba vai izkāpiet pieturu ātrāk un ejiet kājām.
3. Atrodiet kompāniju. Ir lielāka varbūtība, ka ieradīsities uz treniņu, ja jūs ne tikai gaida, bet arī rēķinās, ka jūs nāksit. Turklāt fitnesa draugs noteikti varēs dažādot jūsu vingrojumu programmu, piedāvājot kaut ko jaunu. Svarīgi pieminēt, ka cilvēki gūst daudz lielāku baudu no nodarbībām ar kādu: tādā veidā jūs ne tikai pavadāt laiku ar sev svarīgu cilvēku, bet vienlaikus rūpējaties par savu veselību.
4. Apbalvojiet sevi. Uzstādiet mērķi un obligāti ieprieciniet sevi par sasniegumiem.Taču sodīt sevi nedrīkst!
5. Sekojiet progresam. Varat atzīmēt vingrojumu atkārtojumu skaitu vai tālrunī lejupielādēt fitnesa lietotni.
6. Atrodiet kustīgu nodarbi. Ķermeni un prātu labi ietekmē aktīvi hobiji, piemēram, dārzkopība un dejošana.
7. Dariet to, kas jums patīk. Bet, lai atrastu to, kas patīk, jāmēģina!
8. Izveidojiet savu kārtību. Izdomājiet savas paražas, piemēram, pa telefonu runāt stāvus, nevis sēdus, reizi stundā piecelties un trīsreiz apiet apkārt galdam vai pieiet pie loga un izkustināt kaklu. Tas var šķist mazsvarīgs sīkums, bet šādas aktivitāšu epizodes padarīs jūs kustīgu visas dienas garumā.
9. Dariet to, ko varat: pastaigājieties ātrā solī, kāpiet pa kāpnēm, nevis brauciet ar liftu, veiciet desmit pietupienus, kamēr sejā iemasējat krēmu. Arī dejošana, mājas tīrīšana, spēles ar bērniem ir fiziskā slodze!
10. Ja neatceraties pietiekami daudz vingrojumu, lai vingrotu vismaz 20 secīgas minūtes, pildiet tos, kurus atceraties. Piemēram, katru vingrojumu var pildīt 45 sekundes ar 15 sekunžu pauzi. Atkārtojiet četros piegājienos — un pilnvērtīga nodarbība sanāks pat ar pieciem vingrojumiem!

Lai jums skaists, saulains un veselīgs pavasaris ! 

Jūsu Psihoemocionālā atbalsta grupa aicina - neaizmirstam par savu psihoemocionālo labklājību, darbojoties citu labā!