Valsts SIA ”Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca” Rehabilitācijas nodaļā tiek piedāvāti sekojoši pakalpojumi:

-    Psihologa konsultācijas
-    Fizioterapija
-    Masāža
-    Ergoterapija

-    Audiologopēds
-    Mākslu terapija
-    Floristika
-    Specializētās darbnīcas ( šūšanas studija, rokdarbu studija, darbs ar kartonu (kārbiņu izgatavošana un noformēšana), koka apstrāde (rāmīšu izgatavošana).

Minētajā piedāvājumā būtiski ir atzīmēt, ka dienas centra klientiem tiek sniegta psihiatriskā un sociālā rehabilitācija, ko veic profesionāļu komanda.

Nozīmīgākās metodes, ar kuru palīdzību šis darbs tiek īstenots, paredz klienta veiksmīgai funkcionēšanai nepieciešamo prasmju attīstīšanu vai to resursu attīstīšanu, kas ir nepieciešami, lai uzturētu vai nostiprinātu klienta pašreizējo funkcionēšanas līmeni vai klientu atgrieztu sabiedrībā.

Termins „rehabilitācija” atspoguļo to, ka uzmanības centrā ir uzlabota pacienta funkcionēšana noteiktā vidē. Sociālā rehabilitācija ir palīdzības veids, ko veic profesionāļu komanda, kas veicina:

- Sociālo prasmju atjaunošanu un uzlabošanu,
- Sociālā statusa atgūšanu,
- Integrāciju sabiedrībā.

Sociālo prasmju atjaunošana un attīstīšana veicina sociālo integrāciju.
Rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem svarīgi veidot tādas attiecības ar pakalpojumu saņēmēju, kas balstās uz uzticību, cieņu un savstarpējo sapratni. Speciālisti piedāvā pacientiem iespēju pilnveidot patstāvīgās dzīves prasmes, nodrošinot resursus, apstākļus un vidi. Personai ir izvēle, cik aktīvi un pilnvērtīgi piedalīties rehabilitācijas procesā.

Psihologs - speciālists ar padziļinātām zināšanām par cilvēku, cilvēka uzvedību, jūtu pasauli, domāšanas veidu, uzvedību un attiecībām ar citiem cilvēkiem. Psihologs parasti konsultē neskaidru jautājumu vai dzīves grūtību gadījumā, kuras visbiežāk ir īslaicīgas un saistītas ar tagadnē notiekošo. Psiholoģiskajā konsultēšanā ietilpst arī krīzes situācijas. Psiholoģiskā palīdzība tiek sniegta garīgo, emocionālo, uzvedības traucējumu un citu psiholoģisko problēmu gadījumā.

Psihologa darbs virzīts uz trijiem pamat virzieniem:

-konsultatīvais darbs

-darbs grupā

-psiholoģiskā izpēte

1.Konsultatīvais darbs:

Vairumā gadījumu psiholoģiskā konsultēšana ir īslaicīga un orientējas uz konkrētām grūtībām, neveicot padziļinātu ieskatu cilvēka personībā un dzīvē. Psihologs konsultē (konsultēšana vērsta uz traucējumu izpratni, mazināšanu, novēršanu, kā arī resursu atklāšanu un pilnveidošanu).

2.Darbs grupā:

Darbs grupā ar bērniem un pusaudžiem

-Sociālās saskarsmes iemaņu attīstība bērniem ar uzvedības traucējumiem.

-Kognitīvo funkciju trenēšana bērniem ar uzmanības traucējumiem.

-Nodarbības multisensorā istabā (individuāli un grupā) – atvieglo emocionālo sasprindzinājumu, attīsta spēju verbāli izteikt jūtas, apgūst prasmes, kā uzlabot savu garastāvokli, mazināt iekšējās sasprindzinājuma un trauksmes līmeni, mazināt baiļu sajūtu. Ar multisensorās vides (pusaudžiem) palīdzību nostiprināt un saglabāt pacientu emocionālo stāvokli, mazināt agresijas līmeni, mazināt iekšējā sasprindzinājuma un trauksmes līmeni, mazināt baiļu sajūtu, dot iespēju relaksēties.

Smilšu spēļu terapija ir neverbāla terapeitiska procedūra, kuras laikā tiek izmantota smilšu kaste, nelielas rotaļlietas, dažādi dabas materiāli, mītisku tēlu, pasaku varoņu un citas figūriņas, kā arī ūdens - ar nolūku izveidot miniatūru pasauļu ainas, kas atspoguļotu cilvēka iekšējās pārdomas, emocijas un pārdzīvojumus.
Smilšu attēla veidošana notiek pilnīgā klusumā, lai cilvēks varētu komunicēt pats ar sevi, ieklausītos sevī un vienlaikus šīs sajūtas pārvērstu vienotā kopienā. Spēļu terapijas veids tiek praktizēts kopā ar sarunu terapiju, kā komunikācijas līdzekļus izmantojot smilšu kasti un figūras, proti, kad attēls ir gatavs, var mēģināt simbolu valodu pārvērst vārdos.

Darbs grupā ar pieaugušiem:

-Kognitīvo funkciju treniņš (atmiņas, uzmanības un domāšanas funkciju trenēšana, atjaunošana un uzturēšana).

- Komunikācijas un sociālo iemaņu treniņš- treniņš par dažādām tēmām grupā, reālu dzīves situāciju modelēšana un izspēlēšana. Efektīvu stratēģiju apguve starppersonu problēmu risināšanā (problēmas sadalīšana uz sīkākām daļām un konkrētu uzdevumu izvirzīšana to risināšanā).

-Emocionālās kompetences treniņš. (depresīviem, robežstāvokļa pacientiem) sniedz iespēju cilvēkam saprast un atspoguļot savas emocijas, jūtas un pārdzīvojumus un sniedz iespēju saprast citu cilvēku emocijas saistībā ar savām personības un psiholoģiskajām īpatnībām.

3. Psiholoģiskā izpēte:

Psiholoģiskā izpēte ļauj novērtēt cilvēka intelektu, kognitīvos procesus, personību, emocionālo sfēru un attiecību veidošanas īpatnības. Psihologs izstrādā ieteikumus turpmākam rehabilitācijas darbam.

Fizioterapija – kustību terapijas metode, kas ietver: individualizētus terapeitiskos vingrinājumus, mīksto audu tehnikas, ārstniecisko masāžu, manuālo terapiju, fizikālo terapiju, speciālās terapijas: Bobata terapijas, PNF, Feldenkreisa metode, Lēnertes-Šrotes terapija, Vojta terapija, McKenzie metode, kinezioloģiskā teipošana, kustību ierobežošanas – stimulēšanas metode, specifiskas relaksācijas metodes u.c.

Dažāda veida individualizēti terapeitiskie vingrinājumi ir fizioterapijas ārstēšanas tehnoloģija, kas balstīta uz kustību veidojošo komponentu izpratni un uz pierādījumiem balstītu vingrojumu metodikas izmantošanu dažādu organisma funkciju veicināšanā, atjaunošanā un saglabāšanā.

Mīksto audu tehnikas fizioterapijā - pasīvās fizioterapijas ārstēšanas metožu kopums, kuru iedarbība ir vērsta uz ādu un zemādu, muskuļiem un fascijām, cīpslām, saitēm, locītavu kapsulu un bursām, kā arī rētaudiem. Fizioterapijas ārstēšanas procesā tiek izmantotas tādas mīksto audu tehnikas kā trigger punktu atbrīvošanas metodes, miofasciālā atbrīvošana, manuāls kontakta iestiepums, rētaudu mobilizācijas metodes, dziļās mīksto audu tehnikas.

Ārstnieciskā masāža ir mehānisks kairinājums ķermeņa audiem, kurš tiek radīts ar masāžas paņēmieniem ( glaudīšana, berzēšana, mīcīšana, dauzīšana un vibrācija). Masāžas paņēmienu daudzveidība ļauj izvēlēties gan vieglu un vidēji stipru, gan spēcīgu mehānisku iedarbību. 

Fizikālā terapija – tās mērķis ir veselības uzlabošana un veselības veicināšana. Fizikālās terapijas faktori iedarbojas uz organismu caur ādu, elpošanas ceļiem, audiem un orgāniem, kā rezultātā:

• 
   samazinās sāpes,
  •    mazinās iekaisums,
  •    normalizējas orgānu traucētās funkcijas,
  •    paaugstinās organisma pretestības spējas.

Fizioterapija ir viens no medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumiem, kas var tikt sniegts:

• kā individuālas konsultācijas;
• kā monoprofesionāls pakalpojums ambulatorā ārstniecības iestādē, kad fizioterapijas pakalpojums tiek sniegts kā atsevišķs veselības aprūpes pakalpojums, nepieciešamības gadījumā sadarbojoties ar citiem speciālistiem (piem., ģimenes ārstu, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārstu u.c.);
• kā multiprofesionāls rehabilitācijas pakalpojums dienas stacionārā vai stacionārā, kad fizioterapeits ir viens no personas rehabilitācijas procesā iesaistītajiem speciālistiem.

Fizioterapeits ir ārstniecības persona, funkcionālais speciālists, kas ieguvis otrā līmeņa profesionālo augstāko medicīnisko izglītību un darbojas atbilstoši savai kompetencei ārstniecībā. Patstāvīgi veic jebkura vecuma pacientu un personu funkcionālā stāvokļa izmeklēšanu, novērtēšanu un analīzi, sastāda fizioterapijas ārstēšanas plānu un īsteno uz personu centrētu terapijas procesu, palīdzot atgūt zaudēto funkciju, mazināt tās trūkumu vai to kompensēt; mērķtiecīgi izvēlas un lieto uz pierādījumiem balstītas fizioterapijas medicīniskās tehnoloģijas. Sagatavo atzinumu par pacienta funkcionālo stāvokli un ir atbildīgs par savas profesionālās darbības rezultātu. Piedalās zinātniski pētnieciskajos projektos un profesionālās izglītības īstenošanā, veicinot specialitātes attīstību. Fizioterapeits savu profesionālo darbību veic patstāvīgi vai rehabilitācijas komandas sastāvā jebkuras formas un piederības ārstniecības iestādē. Fizioterapeits veic savas profesionālās kvalifikācijas uzturēšanu un paaugstināšanu atbilstoši specialitātes regulējumam.

Ergoterapija ir viena no rehabilitācijas nozarēm, kas veicina personas iesaistīšanos sev nozīmīgās ikdienas nodarbēs, tādējādi veicinot neatkarību, veselību un labklājību. Ergoterapijas galvenais mērķis – veicināt indivīda veselību un neatkarību jebkuros dzīves apstākļos.

Ergoterapija ietver sevī novērtēšanu, ārstēšanu un sadarbību ar pacientu, viņa ģimeni, draugiem un aprūpētājiem. Sniedz palīdzību pacientiem ar dažādiem kustību traucējumiem, apmāca personas ar hroniskām, progresējošām slimībām par ikdienas uzdevumu sabalansēšanu, enerģiju aktivitāšu veikšanas laikā un vides pielāgošanu. Konsultē par ergonomikas principu ievērošanu ikdienā un darbā, lai atvieglotu ikdienas aktivitāšu veikšanu.

Vairākumā gadījumu ergoterapeits sadarbojas ar citiem rehabilitācijas speciālistiem – strādā multiprofesionālā komandā.

Ergoterapeits ir kvalificēta ārstniecības persona (funkcionālais speciālists) ar augstāko izglītību, kurš piedalās pacienta ārstniecības, rehabilitācijas un sociālās aprūpes procesā. Ergoterapeits savā darbā izmanto zināšanas par aktivitāti un tās disfunkciju, pielieto mērķtiecīgu aktivitāti, lai aizkavētu mazspējas vai nespējas rašanos un attīstītu indivīda neatkarību ikdienā. Ergoterapeits arī rosina cilvēku adaptēties jaunos apstākļos, un, izmantojot aktivitāti kā terapeitisku aģentu, mazina cilvēka fizisko vai garīgo disfunkciju.

Audiologopēds  ārstniecības persona, kas veic pacientu komunikācijas spēju, runas un valodas, fonācijas un rīšanas traucējumu novērtēšanu, diagnostiku, korekciju, terapiju un rehabilitāciju personām jebkurā vecumā, kurām ir runas, valodas, balss, dzirdes un rīšanas traucējumi.

Valoda ir sazināšanas veids, kas ir nepieciešams cilvēkiem, lai iekļauties sabiedrībā un  pilnvērtīgi līdzdarboties tajā. Valodas attīstība ir cieši saistīta ar smadzeņu darbību un ir viegli pakļaujama  dažādu etioloģiju izraisītiem traucējumiem, kuri var ietekmēt ekspresīvās (mutvārdu runas) un receptīvās (valodas sapratnes) valodas attīstību.

Savā darbā audiologopēds izmanto miofunkcionālās terapijas, elpošanas terapijas un logoritmikas paņēmienus, ka arī veido ekspresīvās runas iemaņas, veicina valodas sapratni, trenē atmiņu un attīsta lasīšanas un rakstīšanas prasmes. Katram cilvēkam ir savs runas un valodas attīstības līmenis, tāpēc katram pacientam tiek sniegta individuālā pieeja terapijas laikā.

Runai ir jābūt precīzai, skaidrai un ar jēgu, tāpēc audiologopēds sniedz runu un valodu veicinošu terapiju individuāli vai multiprofesionālās rehabilitācijas komandas sastāvā.

Mākslu terapija ietver četras mākslu terapijas specializācijas:

• deju un kustību terapija,
• drāmas terapija,
• mūzikas terapija,
• vizuāli plastiskā mākslas terapija.

Katras mākslu terapijas specializācijas speciālists ir mākslas terapeits (funkcionālais speciālists – ārstniecības persona), kas ir ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību veselības aprūpē un profesionālo kvalifikāciju ar specializāciju vienā no mākslas veidiem: deju un kustību terapija vai drāmas terapija, vai mūzikas terapija, vai vizuāli plastiskā mākslas terapija.

 Mākslu terapijas specializācijas:

• https://arttherapy.lv/lv/makslas-terapija/kas-ir-makslas-terapija
• https://maksluterapija.lv/vizuali-plastiskas-makslas-terapija/
• http://www.dkt.lv/
• https://dramasterapija.lv/
• https://muzikasterapija.lv/test/

 Mākslas terapeits ir ārstniecības persona, funkcionālais speciālists. Mākslas terapeits, savas kompetences ietvaros ārstniecībā, izvērtē pacienta/klienta funkcionēšanu un resursus, izvirza terapeitiskos mērķus, izvēlas terapeitiskās palīdzības stratēģiju, veido terapijas plānu, izvirza mākslas terapijas rezultātu novērtējuma kritērijus, īsteno pacientvērstu un uz pierādījumiem balstītu mākslas terapijas procesu un sniedz terapeitisko palīdzību, ja nepieciešams, formulē hipotēzi pacienta/klienta grūtībām un ierobežojumiem, pacientam/ klientam individuāli vai grupā, klātienē vai attālināti. Likuma noteiktajā kārtībā mākslas terapijas procesu saskaņo ar klienta/ pacienta likumisko pārstāvi. Lai novērtētu procesa virzības atbilstību izvirzītajiem mērķiem, mākslas terapeits veic starpizvērtēšanu un, pēc nepieciešamības, izvēlētās terapeitiskās stratēģijas pielāgošanu, novērtē savas profesionālās darbības efektivitāti, raksta pārskatu par terapijas procesu un sniedz ieteikumus. Mākslas terapeits sadarbojas multiprofesionālā vai starpdisciplinārā komandā, savā profesionālajā darbībā ievēro medicīnas un biomedicīnas tiesības un profesionālās ētikas normas, veic pētniecisko darbību, pastāvīgi pilnveido savu profesionālo kvalifikāciju un regulāri supervizē savu praksi. Mākslas terapeits strādā veselības, sociālās aprūpes un izglītības iestādēs un uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona vai individuāls komersants.

Mākslas terapijas specializācijā deju un kustību terapijā izmanto uz deju un kustības mākslu balstītus daudzveidīgus sadarbības elementus un specifiskas metodes, pamatojoties pierādījumos par cilvēka ķermeņa un kustību saistību ar cilvēka kognitīvajiem procesiem un emocionālajiem stāvokļiem. Deju un kustību terapijā tiek veikti pacienta/klienta izvērtēšanas un novērtēšanas procesi, izmantojot uz deju un kustības mākslu balstītos izvērtēšanas instrumentus terapeitiskos nolūkos un mākslas terapeits ar specializāciju deju un kustību terapijā pielieto sava ķermeņa apzināšanos kā šīs izvērtēšanas palīglīdzekli. Deju un kustību terapijā īsteno pacientvērstu un uz pierādījumiem balstītu terapijas procesu kā arī, izvēloties atbilstošās uz deju un kustības mākslu balstītās metodes un tehnikas, tiek ņemtas vērā pacienta/klienta individuālās vajadzības, grūtības un resursi. Deju un kustību terapijas radošajā procesā direktīvi vai nedirektīvi pielieto radošas kustību aktivitātes - kustību tēlus, simbolus, metaforas, improvizāciju, rotaļu, spēli, ritmu, mūziku, rekvizītus un sarunu. Likuma noteiktajā kārtībā deju un kustību terapijas procesu saskaņo ar klienta/ pacienta likumisko pārstāvi.

Drāmas terapijā tiek izmantoti drāmā un teātra mākslā balstīti daudzveidīgi specifiski elementi, metodes, tehnikas un intervences. Ņemot vērā pacienta/klienta grūtības, vajadzības un resursus, īsteno pacientvērstu un uz pierādījumiem balstītu drāmas terapijas procesu, pamatojoties uz cilvēka daudzveidīgo lomu nozīmi, to saistību ar cilvēka uzvedības modeļiem, kognitīvajiem procesiem un emocionālajiem stāvokļiem, izmanto terapeitiskās pieejas, metodes un tehnikas, lai mērķtiecīgi virzītu pacientu/klientu risināt un pārvarēt daudzveidīgas veselības un sociālās grūtības. Likuma noteiktajā kārtībā mākslas terapijas procesu saskaņo ar klienta/ pacienta likumisko pārstāvi.

Mūzikas terapija ir viena no četrām mākslu terapijas specializācijām. Mākslas terapeits ar specializāciju mūzikas terapijā pielieto zinātniski pamatotas, mūzikā balstītas metodes un tehnikas terapeitisku mērķu sasniegšanai pacientiem/klientiem individuāli vai grupā, klātienē vai attālināti fiziskās un/vai psihiskās veselības un/vai sociālo problēmu risināšanai un profilaksei, kā arī personības izaugsmei. Pēc uz mūziku balstītas izvērtēšanas un vienošanās par sadarbību un mērķiem terapijā, kā arī respektējot pacienta/klienta mūzikas ietekmes faktorus, mākslas terapeits ar specializāciju mūzikas terapijā izmanto mūzikā balstītas aktīvās un receptīvās metodes un tehnikas, kā arī refleksiju par radošo procesu un tā rezultātu, lai mērķtiecīgi virzītu pacientu/klientu risināt un pārvarēt daudzveidīgas veselības un sociālās grūtības.

Mākslas terapija (vizuāli plastiskās mākslas terapija) ir viena no četrām mākslu terapijas specializācijām, kurā pielieto vizuālo mākslu kā mediju – pacienta/klienta izpausmes un komunikācijas līdzekli, izmantojot mākslas kinestētiskās, sensorās, perceptīvās un simboliskās īpašības, kas veicina alternatīvus uztveres un komunikācijas veidus. Vizuālās mākslas terapijā pacientu/klientu daudzveidīgo veselības un sociālo grūtību risināšanai, pārvarēšanai un profilaksei, individuāli vai grupā, klātienē vai attālināti, terapeitiskās vides un terapeitisko attiecību kontekstā, profesionāla mākslas terapeita vadībā, direktīvi un nedirektīvi, īstenojot pacientvērstu un uz pierādījumiem balstītu vizuālās mākslas terapijas procesu, mērķtiecīgi tiek pielietota mākslas radīšana vai vērošana, mākslas materiāli un tehnikas, vizuālās mākslas izteiksmes līdzekļi, vizuāli tēli, simboli, metaforas, citu autoru vai paša pacienta/klienta radīti mākslas darbi, atbildes māksla, kā arī refleksija par radošo procesu un tā rezultātu.

Darbs ar mālu paredz intensīvu taustes pieredzi. Tiek iesaistīti pirksti, plaukstas, veicot daudzveidīgas kustības – saspiešanu, mīcīšanu, dauzīšanu, rullēšanu, duršanu, saplacināšanu utt. Tāpēc mākslas terapijā mālu var veiksmīgi izmantot, lai stiprinātu sajūtu un motorās funkcijas. Ķermeniskās kustības darbā ar mālu piedāvā plašas iespējas neverbālai komunikācijai, palīdz izpaust emocijas, atbrīvoties no emocionālās spriedzes. Māls ir padevīgs, tas ir viegli pārveidojams, ļaujas gan radīšanai, gan iznīcināšanai.

Veidošana ar mālu:
* Attīsta un atjauno pirkstu veiklību.
* Attīsta telpisko domāšanu un izpratni par formu.
* Trenē uzmanību un pacietību.
* Paaugstina spēju koncentrēties.
* Attīsta radošumu un spēju runāt mākslas valodā, u.c.
Klientam vai pacientam nav nepieciešama iepriekšējā pieredze vai prasmes, uzdevums nav radīt estētisku darbu, bet gan savu izjūtu attēlojumu.

Pacientu nodarbinātības un aizņemtības centrs

VSIA „Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca” filiālē Aknīstes slimnīcā pacientiem pieejami ne tikai ārstnieciskie pakalpojumi, bet arī daudzveidīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas un kultūras pasākumu apmeklēšana. Ar pacientiem brīvā laika saturīgu plānošanu un aktivitāšu nodrošināšanu strādā 5 sociālie darbinieki un 2 sociālie aprūpētāji. Ikvienam pacientam piedāvāts saturīgi pavadīt savu brīvo laiku, lai apgūtu jaunas iemaņas un saglabātu esošās prasmes. 

Regulāri tiek svinēti gadskārtu svētki: Lieldienas, Jāņi, Mārtiņi, Ziemassvētki. Pasākumu ietvaros notiek balles ar mūziku un cienastu. Par tradīciju ir kļuvušas arī Annas dienas jeb saimnieču dienas balle un Valentīna dienas balle. Pacienti ļoti gaida šos pasākumus, lai varētu satikties ar saviem draugiem, kopā padejot, paklausīties mūziku un padziedāt. Gadskārtu svētku laikā tiek organizēti labdarības koncerti, kur novada iedzīvotāju radošie kolektīvi (ansambļi, kori, deju kolektīvi u.c.) ierodas iepriecināt slimnīcas pacientus ar savu radošo veikumu. Gada siltajā laikā notiek aktīvāka pacientu iesaistīšana sporta nodarbībās ar sacensību elementiem slimnīcas sporta laukumā.

Vasarā uz tuvākajām apdzīvotajām vietām tiek organizētas ekskursijas, lai pacienti varētu uzlabot komunikāciju un attīstīt socializācijas prasmes sabiedrībā. Ekskursijas tiek organizētas 2-3 reizes, lai pacienti ar dažādām interesēm un fizisko sagatavotību varētu doties ekskursijā un izbaudītu atbilstoša satura pasākumu. Dodoties ar pacientiem sabiedrībā, var labāk izprast katra pacienta spēju piemēroties apstākļiem, pārvarēt sevi, savas emocijas, lai veiksmīgi uzlabotu savstarpējo saskarsmi un trenētu dažādus uzvedības modeļus grupā.

Sansusī mākslinieku rezidences dalībnieku regulārās tikšanās ar pacientiem ļauj pacientiem regulāri gūt jaunu pieredzi un izmēģināt savas spējas radošajās darbnīcās kopā ar vairāku valstu māksliniekiem. Mākslinieki sniedz savas zināšanas un iemaņas pacientu ikdienas iemaņu un radošo spēju uzlabošanā. Strādājot grupā ar māksliniekiem pacieti izmēģina un modelē dažādas jaunas situācijas, cenšas efektīvi darboties un veidot performances, kuras vēlāk atspoguļo plašākam skatītāju lokam tuvējā pagastā.

Ikdienā pacientiem tiek piedāvātas regulāras aktivitātes:

• katru otro nedēļu tiek organizētas diskotēkas, uz kurām pacienti ierodas no visām slimnīcas nodaļām, lai dejotu, dziedātu un klausītos mūziku. Diskotēkas laikā skan pacientu iecienītākās dziesmas, kuras viņi labprāt dzied, dejo un pauž savas emocijas;
• Slimnīcas lūgšanu telpā pacienti regulāri ierodas, lai pabūtu vienatnē, palūgtu Dievu, palasītu Bībeli. Tiek organizēti dievkalpojumi, kuros slimnīcas pacientus apmeklē dažādu konfesiju mācītāji;
• Bibliotēkas lietvedes regulārās lekcijas notiek 2x nedēļā, kur pacienti tiek iepazīstināti ar jaunāko literatūru un notiek priekšlasījumi, jo daudzi pacienti paši nelasa.

Katru darba dienu Sociālā darba un nodarbības centrā pacientiem tiek piedāvā iespēja nodarboties ar sportu, muzicēt, klausīties mūziku, spēlēt galda spēles, lasīt, skatīties televizoru, gatavot ēst, zīmēt, izkrāsot zīmējumus, uzlabot un trenēt rakstītprasmi, trenēties rēķināt, nodarboties ar rokdarbiem un savstarpēji komunicēt. Ikdienā sociālā darba un nodarbinātības centra aktivitātes vidēji apmeklē no 20 līdz 80 pacientiem dienā.