30 studentu-mediķu grupa pagājušajā sestdienā, 26.oktobrī, apmeklēja Daugavpils psihoneiroloģisko slimnīcu (DPNS).
Atbraukušie no Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas 4.-6. kursu studenti atrod laiku ne tikai mācībām, bet arī psihiatrijas nodarbību apmeklēšanai un iespējas par rezidentūras mācībām tieši ar šo medicīnas disciplīnu sasaistīšanu izskatīšanai. Daugavpils psihoneiroloģiskās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Sarmīte Ķikuste cer, ka reāla iepazīšanās ar darba apstākļiem, kas tiek nodrošināti medicīnas iestādē, iespējams, nākotnē ietekmēs studentu izvēli un, pirmās pieredzes iegūšanai, viņi atbrauks uz Daugavpili.
Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca var būt lepna par nodrošinātiem apstākļiem gan speciālistu darbam, gan klientiem. Par to topošie ārsti pārliecinājās paši, apmeklējot renovētos slimnīcas korpusus un nodaļas, ieskatoties ne tikai pacientu palātās, bet arī rehabilitācijas telpās.
Daugavpils psihoneiroloģiskajā slimnīcā trūkst ārstu, tāpat kā daudzās medicīnas iestādēs valstī. Sarmīte Ķikuste ar skumjām pauž statistiku. Šobrīd slimnīcā ir tikai viens ārsts, kas ir jaunāks par 30 gadiem. Savukārt slimnīcā strādā 9 ārsti, kas ir vecāki par 60 gadiem un divi ārsti, kas ir vecāki par 70 gadiem. No vienas puses, godājamais ārstu vecums liecina par viņu pieredzi un gatavību nodot savas zināšanas un prasmes jaunajiem kolēģiem. Grani.lv uzrunāja studentus ar jautājumu, vai jaunie speciālisti ir gatavi atbraukt uz mūsu pilsētu.
Rīdzinieks D.Kvartalovs atzīmēja, ka, ieraugot, cik līdzekļu ir ieguldīts Daugavpils psihoneiroloģiskajā slimnīcā, kā arī atzīmējot to, kā cilvēki šeit strādā un uz ko viņi ir spējīgi, tik tiešām rodas vēlme atbraukt uz šejieni vēlreiz vai arī pat sākt šeit strādāt. D.Kvartalovs atzīmēja, ka vietējā administrācija veica visu iespējamo, lai studentu vizīte uz Daugavpili tiktu realizēta. Izvēloties sev darba vietu, studenti ņem vērā daudzus faktorus, pirmkārt, iespēju apvienot studijas ar darbu.
Topošais ārsts atzīmē to, ka slimnīca ir vienojusies ar psihiatrijas katedru, tāpēc topošajiem rezidentiem ir iespēja mācīties un gūt pirmo pieredzi. Vēl viens svarīgs faktors ir nodrošinājums ar dzīvojamo platību, kas Daugavpilī arī ir labi apdomāts. „Treškārt, tas ir atalgojums. Galvenā medicīnas darbinieku problēma, kuras dēļ daudzi nepaliek Latvijā, ir nepietiekams atalgojums. Šeit, cik es zinu, atalgojums ir labā līmenī, kā arī ir piemaksas. Ārsts parasti strādā uz 1,5 darba likmēm. Ir svarīgi par to paziņot, lai cilvēki ir informēti.” dalās D.Kvartalovs. Tam, ka daudziem nav priekšstata par Daugavpils psihoneiroloģiskās slimnīcas piedāvātajām iespējam, piekrīt arī daugavpiliete Tatjana Stepanova.
Interesantu tendenci pēdējā laikā var novērot starp studentiem. Daudzi jaunieši vairs nedala Latviju galvaspilsētā un pārējos reģionos. Vienīgais lēmums, ko pieņem jaunie speciālisti, ir braukt uz ārvalstīm vai palikt dzimtenē. Ja galējais lēmums tiek veikts par labu pēdējam variantam, tad nav tik svarīgi, kur pielietot savas zināšanas.
„Latvija ir pārāk maza lai dalītu to reģionos un domāt – tikai Rīga, vai tikai Daugavpils. Mēs esam mobili.” saka psihiatrijas pulciņa vadītāja, 6.kursa studente Liene Bērze.
Protams, izvēle par labu Latvijai vai par labu kādai konkrētai pilsētai nav iespējama bez pašvaldības līdzdalības. Pēc S.Ķikustes domām, stipendijas maksa studiju rezidentūrā laikā un jautājuma par dzīvojamo platību atrisināšana, ir tieši tie faktori, kas var kļūt par stimulu jauno speciālistu atbraukšanai uz mūsu pilsētu.