Saruna ar Anitu Gžibovsku, Daugavpils psihoneiroloģiskās slimnīcas ergoterapeitu – par profesiju, projektiem, ikdienu, īpašo pieeju katram pacientam un par pasaulē labāko pilsētu.

Anita Gžibovska: “Ergoterapeita galvenais uzdevums ir palīdzēt apgūt prasmes, kas ļauj pacientam būt neatkarīgam” 

Saruna ar Anitu Gžibovsku, Daugavpils psihoneiroloģiskās slimnīcas ergoterapeitu – par profesiju,  projektiem, ikdienu, īpašo pieeju katram pacientam un par pasaulē labāko pilsētu.

 

- Anita, kur Latvijā var apgūt ergoterapeita specialitāti?

Latvijā ergoterapeita specialitāti var apgūt Rīgas Stradiņa universitātē. Tā ir četru gadu profesionālā bakalaura programma, kurā iegūst profesionālo bakalaura grādu veselības aprūpē un ergoterapeita kvalifikāciju. Programma ir akreditēta, un studiju procesā tiek akcentētas teorētiskās un praktiskās iemaņas un to integrēšana praktiskajā darbībā.

- Kāpēc jūs nolēmāt apgūt tieši šo profesiju?

Vidusskolā sapratu, ka vēlos savu profesionālo darbību saistīt ar veselības aprūpi. Kad pētīju profesiju klāstu, man ieteica apgūt ergoterapeita profesiju. Iepazīstot to tuvāk, sapratu, ka tā ir ļoti interesanta, daudzveidīga un daudzsološa profesija.

- Kāda ir profesijas būtība? Citiem vārdiem sakot, ar ko nodarbojas ergoterapeits?

Ergoterapeita galvenais uzdevums ir palīdzēt apgūt/atgūt prasmes, kas ļauj pacientam būt neatkarīgam ikdienas nodarbēs. Savā darbā izmantojam nodarbes, kuras ir nozīmīgas un svarīgas pašam pacientam. Ergoterapeits palīdz cilvēkam adaptēties jauniem apstākļiem, mazinot vai novēršot vides šķēršļus. Tāpat ergoterapeiti apmāca pacientus lietot tehniskos palīglīdzekļus ikdienas aktivitātēs, pielāgo tos, izgatavo rokas ortozes no speciāliem materiāliem. Ergoterapeits strādā ar klientiem/pacientiem visās vecuma grupās gan veselības aprūpes (rehabilitācijas centros, slimnīcās, poliklīnikās), gan sociālās aprūpes institūcijās.

- Kāpēc psihiatriskajā slimnīcā ir nepieciešama rehabilitācijas nodaļa un ko ergoterapeits var piedāvāt tās pacientiem?

Daugavpils psihoneiroloģiskās slimnīcas rehabilitācijas nodaļa  paredz personas veiksmīgai funkcionēšanai nepieciešamo prasmju attīstīšanu vai to resursu attīstīšanu, kas ir nepieciešami, lai uzturētu vai nostiprinātu personas pašreizējo funkcionēšanas līmeni vai atgrieztu personu sabiedrībā. Speciālisti strādā multiprofesionālā komandā, kurā ietilpst ārsts-psihiatrs, psihologs, fizioterapeits, ergoterapeits, garīgās veselības aprūpes māsa, kā arī citas ārstniecības un ārstniecības atbalsta personas (mākslas, mūzikas, deju interešu pulciņu audzinātāji un specializētās darbnīcas). Komandas galvenais uzdevums ir palīdzēt uzveikt fiziskos, garīgos un psihiskos trūkumus un to sekas, ko cilvēks pats nespēj pārvarēt, kā arī novērst vai mazināt invaliditātes, darbnespējas draudus, atraisīt spējas un spēkus, kā arī ticību sev, kas ļautu atrast savu vietu sabiedrībā un darba tirgū.

Ergoterapeits psihiatriskajā slimnīcā veicina personas iesaistīšanos nozīmīgās ikdienas nodarbēs, tādējādi veicinot neatkarību, veselību un labklājību. Tās var būt dažādas aktivitātes, sākot no iesaistes interesēs, kā māla darbu veidošana, zīmēšana, fotografēšana, līdz iesaistei produktīvās aktivitātēs, kā datora lietošana, darba dienas plānošana, un iesaistei pašaprūpes aktivitātēs, kā ēst gatavošana, kosmētikas lietošana u.c. Ergoterapeits rosina cilvēku adaptēties jaunos apstākļos un, izmantojot aktivitāti kā terapeitisku līdzekli, mazina cilvēka fizisko vai garīgo disfunkciju.

- Vai sava darba ietvaros izmantojat mūsdienīgas tehnoloģijas?

Jā, savā darbā gan ergoterapeits, gan fizioterapeits izmanto virtuālās realitātes programmu MIRA. Tā ir platforma, kas izmanto ārējo sensoru – kameru, kas uztver personas kustības, ievada tās datorā un pārvērš personai atbilstošos fiziskos un kognitīvos uzdevumus videospēlēs, padarot terapiju ērtāku. Ar šiem uzdevumiem ir iespējams uzlabot aktīvo, pasīvo mobilitāti, aktīvo stabilitāti, kustību koordināciju, līdzsvaru, svara pārnesi, gaitas stereotipu, muskuļu spēku, garastāvokli, motivāciju un kognitīvās spējas. Programmu izmanto bērnu, ortopēdisku, psihiatrisku, geriatrisku un neiroloģisku pacientu rehabilitācijā. Tajā ir vairāk nekā 450 videospēles, kuras pielāgo katras personas individuālajām vajadzībām un spējām. Tādējādi speciālistiem ir holistiska jeb visaptveroša pieeja katrai personai.

- Kā vēl izpaužas visaptveroša pieeja katrai personai?

Slimnīcā tiek realizēti projekti, kas ir vērsti uz personu dzīves kvalitātes uzlabošanu. Kā piemēru var minēt projektu “Sociālās iekļaušanās pasākumu ieviešana Daugavpils un Rokišķu psihiatriskajās slimnīcās”, kas tapa sadarbībā ar Rokišķu psihiatrisko slimnīcu (Lietuva). Projekta mērķis bija palielināt sociālās iekļaušanās pieejamību un efektivitāti personām ar garīgā rakstura traucējumiem, tā sekmējot resocializācijas procesa uzlabošanos Latvijas un Lietuvas pārrobežu reģionos.  Projekta ietvaros tika izveidota brošūra “Informācija pacientiem un viņu tuviniekiem” latviešu un krievu valodā, kas tiek izsniegta slimnīcas klientiem. Brošūrā ir uzskaitītas pacientu tiesības, sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtība, kā un kur var saņemt palīdzību, kā arī informācija par Daugavpils psihoneiroloģiskās slimnīcas sniegtajiem pakalpojumiem. Projekta rezultātā tika uzlabota sociālās rehabilitācijas programma un izstrādāta pacientu atbalsta sistēma ģimenēm, uzlabota slimnīcas infrastruktūra un aprīkojums. Tā Daugavpils slimnīcas teritorijā ir izveidota “Ģimeņu māja”, kur bērni un viņu tuvinieki var saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Ēka ir aprīkota ar jaunām mēbelēm un biroja tehniku, mācību virtuvi un nepieciešamo sadzīves tehniku, rehabilitācijas procesam nepieciešamajiem mācību materiāliem un specializētu aprīkojumu terapijas nodarbībām. Ēkā ir izveidotas gan nodarbību telpas, gan atpūtas zona, gan labierīcības, kuras ir pieejamas arī personām ar īpašām vajadzībām.

Sadarbojoties abām slimnīcām un izmantojot abu slimnīcu speciālistu pieredzi, projekta gaitā tika uzlabota un abu slimnīcu vajadzībām pielāgota sociālās rehabilitācijas kompetence.

- Iespējams, jūsu darba pieredzē ir bijušas situācijas, kas skaidri ilustrē ergoterapeita darba nozīmīgumu?

Manā darba pieredzē ir bijuši vairāki šādi gadījumi. Visbiežāk to ilustrē personas vēlme nākt uz nodarbībām, intereses izrādīšana dalībai aktivitātēs, pašapziņas uzlabošanās, iemaņu uzlabošanās, kas psihiatriskajā slimnīcā ir nozīmīgs sasniegums. Visspilgtāk atmiņā ir palicis gadījums, kad personai ar šauru interešu loku, pazeminātu motivāciju, pasivitāti un zemu pašapziņu pielāgoju ikdienas aktivitātes un piedāvāju piemērotu brīvā laika pavadīšanas aktivitāti. Aktivitātes laikā persona pilnībā tajā iegrima, izjuta prieku par tās veikšanu, kas veicināja pašsajūtas uzlabošanos, interesi, vēlmi iesaistīties šajā un arī citās aktivitātēs, komunikāciju ar apkārtējiem, kā arī konkrētās aktivitātes veikšanas prasmes. Vairākkārt iesaistoties šajā aktivitātē, personai uzlabojās dalība arī citās nozīmīgās ikdienas aktivitātēs.

- Aprakstiet savu ikdienu. Kā pandēmija ir ietekmējusi jūsu darba režīmu?

Tā kā strādāju māla studijā, tad no rīta parasti veltu laiku māla darbu apstrādei, māla sagatavošanai. Tālāk dodos uz nodaļu, kur vadu nodarbības saviem pacientiem. Pēc katras nodarbības veltu laiku tās analizēšanai – kā persona iesaistījās aktivitātēs? Vai konkrētā aktivitāte ir personai piemērota? Vai tiek izpildīts un sasniegts terapijas sākumā izvirzītais terapijas plāns un ilgtermiņa, īstermiņa mērķi? Protams, ikdienā arī kopīgi ar multiprofesionālajā komandā iesaistītajiem speciālistiem apspriežam terapijas plānu, terapijas mērķus konkrētai personai. Pandēmija ir ietekmējusi manā darbā izmantotās aktivitātes, tā kā visā pasaulē cilvēkiem ir mainījies dienas režīms, veicamās aktivitātes, un arī ergoterapeits darbojas atbilstoši šīm pārmaiņām. Šobrīd vairāk laika ir jāieplāno darba vietas dezinficēšanai, personu izglītošanai par individuālo aizsarglīdzekļu un citu ierobežojumu nepieciešamību, kas ir jāievēro nodarbībās.

- Kāpēc jūs nolēmāt strādāt Daugavpilī? Kādi ir jūsu iespaidi par pilsētu?

Pati esmu no Riebiņu novada Rušonas pagasta, un vecāki jau vairākus gadus strādā Daugavpilī, tāpēc pilsēta man ir pazīstama jau no bērnības. Pamatskolā izmantoju iespēju “Ēnu dienās” ēnot Daugavpils psihoneiroloģiskās slimnīcas valdes priekšsēdētāju, kur man radās noturīga interese par darbu psihiatrijas jomā, tāpēc arī studiju laikā devos Erasmus mobilitātes praksē Beļģijā, kur izgāju klīnisko praksi psihiatrijā. Tuvāk studiju noslēgumam man tika piedāvāta iespēja strādāt kā ergoterapeitam šajā slimnīcā, kas sakrita ar manu vēlmi atgriezties Latgalē, tāpēc labprāt piekritu. Pilsēta jaunajiem speciālistiem ir labvēlīga, tiek piedāvātas vairākas iespējas, kas veicina dzīves kvalitāti, tādas kā kompensācija ārstniecības personām par darbu reģionos un dzīvojamās telpas izīrēšana pilsētā.

- Paldies par sarunu un lai veicas darbā!

 

 


Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka uzkrājam un izmantojam sīkdatnes Jūsu ierīcē. Piekrišanu jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.
Vairāk Ok Decline