Veselības nozares speciālistu psihisko veselību un labbūtību ietekmē ierobežojumi, kas skar visu sabiedrību, kā arī īpaši - ar profesionālo nodarbošanos saistītie - riska faktori.
Jau pirms pandēmijas daudzi no veselības aprūpes nozarē strādājošajiem piedzīvoja paaugstinātu spriedzi, izdegšanu, trauksmi, depresiju. Amerikas Medicīnas Asociācijas pat pirms pandēmijas 2018. gada pētījumā, kurā tika ietverti 15 000 veselības aprūpes darbinieku, kas pārstāvēja 29 dažādas specialitātes, 44% aptaujāto uzrādīja “izdegšanas” pazīmes (Kane LMedscape National Physician Burnout, Depression&Suicide Report 2019, Retrieved from: ttps://www.medscape.com/slideshow/2019-lifestyle-burnout-depression- 6011056).
Ilgstošā cīņa ar COVID – 19 gan palielina bijušās psihiskās veselības grūtības, gan rada jaunas. Kā Latvijā, tā ārzemēs veikti pētījumi uzrāda līdzīgus rezultātus – veselības aprūpes speciālisti, medicīnas māsas, biežāk cieš no paaugstināta stresa, izsīkuma, kas ilgtermiņā veicina “izdegšanas” risku.
Ārstniecības personu aptauja „Ārstniecības personu profesionālais stress COVID-19 pandēmijas laikā” DPNS šī gada novembrī (aptaujā piedalījās 74 respondenti) arī to apliecina.
Kā liecina aptaujas apkopotie dati, sākoties COVID-19 pandēmijai 86% aptaujāto darbinieku darba slodze pieauga. Jau no paša COVID-19 sākuma. 84% aptaujāto lielākā (38%) vai mazākā (46%) mērā darba vietā jūt trauksmi.
Vairāk nekā puse aptaujāto darbinieku (56%) apgalvo, ka sākoties COVID-19 pandēmijai cilvēki darba vietā kļuvuši vieglāk aizkaitināmi (nervozāki), 40% no respondentu bieži un pat ļoti bieži izraisa nervozitāti, aizkaitinātību, spriedzi, pārdzīvojumus - organizatoriskās nepilnības darbā. Priecē 38% aptaujāto, kuriem nekas neizraisa stresu darbā.
Seljē viedoklis “No stresa nevajadzētu vairīties, un no tā izvairīties nemaz nav iespējams, jo pilnīgi novērst stresu nozīmētu iznīcināt pašu dzīvību. Mūs nogalina nevis stress, bet mūsu reakcija uz to. Nav svarīgi, kas ar tevi notiek, bet gan, kā tu to uzņem”
Apgalvojums “Es jūtu vienaldzību un intereses zudumu pret daudzām lietām, kas iepriekš mani priecēja darbā” nekādā mērā nav attiecināms uz 20% no aptaujātajiem, taču savukārt 23% darbinieku apgalvo, ka bieži, ļoti bieži, pat katru dienu jūt vienaldzību un intereses zudumu pret daudzām lietām, kas iepriekš priecēja darba.
Tādējādi puse (51%) no visiem aptaujātajiem apgalvo, ka tikai dažreiz, reti uz darbu dodas ar prieku. Priecē otra puse darbinieku , kas vienmēr vai bieži dodas uz darbu ar prieku.
Ārstniecības personu psihoemocionālās labklājības pētījuma rezultāti, kā pamats:
- analizēt faktorus, kas ietekmē psihoemocionālo veselību un labklājību darba vietā;
- pārdomāt kā mazināt riskus psihiskai veselībai darba vietā;
- koleģiāli dalīties labajā praksē;
- mērķtiecīgai un sistemātiskai pieejai darba vides uzlabošanai un risku mazināšanai.
Lai attīstītu indivīdu attieksmes, resursus, prasmes stresa risku mazināšanai (LR Veselības Ministrijas projekta: “Ārstniecības iestādes personāla psihoemocionālais atbalsts” ietvaros) DPNS organizēti grupu semināru ciklu:
Seminārs “Medicīniskā personāla profesionālās izdegšanas prevence COVID-19 pandēmijas laikā” (vada psiholoģe Iveta Ruža). LMA Sertifikācijas padome apstiprināja minēto semināru kā tālākizglītības programmu. (5 kredītpunkti).
Semināri-treniņi „Medicīniskā personāla emocionālā inteliģence COVID-19 pandēmijas laikā” (vada klīniskā un veselības psiholoģe Marina Osipova un klīniskā un veselības psiholoģe Sanita Feldmane)
Nodarbību mērķis: dod iespēju dalībniekam atpazīt, apstrādāt, izprast, pašregulēt savas emocijas, jūtas un pārdzīvojumus.
Novembrī semināra nodarbības apmeklēja 72 DPNS māsas un māsu palīgi. Nodarbības turpinās arī decembrī . Aicinām māsa un māsu palīgus vēl izmantot iespēju un pieteikties aktivitatēm semināros.
Rūpējoties par savu psihoemocionālo veselību DPNS darbinieki izmantoja individuālās konsultācijas pie psihologiem, realizējot 100 (no š.g. augusta līdz novembra beigām) individuālos psihologa apmeklējumus.
Izmantosim projekta ietvaros iespēju, vēl arī decembrī apmeklēt psihologa individuālās konsultācijas , atpazīsim un izpratīsim emocijas un palīdzēsim sev relaksēties psihoemocionālās veselības uzlabošanas grupās seminārnodarbībās..
Tie kam patīk pavisam individuāla pieeja -izmantojam pašstresa noteikšanas anketu un palīdzam sev pašregulēt savu emocionālo veselību saskaņā ar slimnīcā visās nodaļās plaši pieejamo psiholoģijas un kognitīvi biheiviorālās terapijas brošūru „Covid-19 pandēmija: ko tā nozīmē veselības aprūpes nozarēs strādājošajiem un kā palīdzēt sev?”
Jūsu Psihoemocionālā atbalsta grupa aicina - lūdzu neaizmirstam par pašu psihoemocionālo labklājību, darbojoties citu labā!